Jautājumi un atbildes

Nē. Sadzīves atkritumu sākotnējam radītājam vai valdītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tostarp dalītajā savākšanā, un noslēgt līgumu ar pašvaldības izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju.

Ne pašvaldības organizētās nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vietā. Līgums slēdzams ar atkritumu apsaimniekotāju, kuru pašvaldība izvēlējusies AAL noteiktajā kārtībā.

Nē. Dalītā savākšana ir daļa no pašvaldības organizētās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, nevis alternatīva dalībai tajā.

Ne automātiski. Atsevišķus atkritumu veidus normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var nogādāt attiecīgās savākšanas vai apsaimniekošanas vietās, taču tas pats par sevi neatceļ AAL 16. pantā noteikto pienākumu piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.

Nē. AAL atkritumu radītāju un atkritumu valdītāju definē pēc atkritumu radīšanas vai faktiskās varas pār atkritumiem. Īpašuma tiesības pašas par sevi nav identiskas atkritumu radītāja statusam. Pašreizējais SN 7. punkts līguma pienākumu formulē plašāk, sasaistot to arī ar īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesību iegūšanu — šī norma būtu precizējama atbilstoši AAL 16. pantam un, daudzdzīvokļu mājās, DMP regulējumam.

Ar faktu vien, ka konkrētajā laikā neviens nedzīvo, nepietiek. Pašreizējie SN paredz iespēju līgumu neslēgt, ja izpildās 26.1. punkta nosacījumi un ir pašvaldības kontrolējošās institūcijas atzinums.

Nē. Deklarēto personu neesamība pati par sevi nav SN 26.1. punktā noteikts atbrīvojuma pamats. Daudzdzīvokļu mājā deklarēto personu skaitam var būt nozīme maksājamās daļas aprēķinam, ja konkrētajai mājai piemēro attiecīgu aprēķina kritēriju.

Prombūtne ārzemēs pati par sevi nerada atbrīvojumu. Individuālam īpašumam jāvērtē SN 26. punkts. Daudzdzīvokļu mājā maksājamā daļa atkarīga no konkrētajai mājai piemērojamās norēķinu kārtības un kopības lēmuma.

Nē, ne automātiski. Elektrības vai ūdens neizmantošana pati par sevi nav SN paredzēts atbrīvojuma pamats.

Mantojuma iegūšana un faktiskā neizmantošana pati par sevi nav atbrīvojums. Jāvērtē faktiskie apstākļi un SN 26. punkta nosacījumi.

Tas, ka īpašums ievietots pārdošanā, nav patstāvīgs atbrīvojuma pamats.

Ne automātiski. Remonts pats par sevi nav SN 26. punktā minēts atbrīvojums. Turklāt remonta laikā var rasties mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi, kuri apsaimniekojami atsevišķi.

Tas var būt iespējams, ja konkrētā situācija atbilst SN 26.1. punkta prasībām un ir saņemts tajā paredzētais pašvaldības atzinums.

SN 26.2. punkts paredz, ka līgumu var neslēgt, ja nekustamais īpašums ir tikai zeme un uz tās nav ēku, īslaicīgas uzturēšanās būvju vai pārvietojamu konstrukciju.

Nē — 26.2. punkta teksts prasa, lai uz zemes nebūtu ēku. Tomēr pašreizējā 5.4. punkta "nekustamā īpašuma objekta" definīcija attiecas uz dzīvošanai vai saimnieciskai darbībai paredzētu ēku vai būvi, tādēļ attiecībā uz atsevišķām palīgēkām noteikumos pastāv interpretācijas neskaidrība. Šajā situācijā nav droši radīt universālu automātisku atbildi par līguma pienākumu — jāvērtē konkrētais gadījums.

Jā. AAL īpaši nosaka vasarnīcas, vasaras mītnes un citas īslaicīgas apmešanās ēkas īpašnieka, valdītāja, lietotāja vai pilnvarotas personas pienākumu noslēgt līgumu.

SN definē pavasara–vasaras sezonu no 1. aprīļa līdz 30. septembrim un rudens–ziemas sezonu no 1. oktobra līdz 31. martam.

Viņš nevar mainīt SN 5.10. punktā noteikto sezonu definīciju. Konkrētais izvešanas grafiks sezonāli lietojamam objektam pielāgojams tā aktīvās izmantošanas sezonai līgumā ar operatoru, ievērojot noteikumos noteikto minimumu.

Nē. SN 24.3. punkta īpašais četru izvešanu režīms attiecas uz sezonāli lietojamu objektu ārpus pilsētu un ciemu teritorijām.

Ne mazāk kā četras reizes gadā.

Nē. Maisa iegāde nav tas pats, kas maisa savākšana. SN paredz ARIS reģistrēt trafarētā maisa savākšanas faktu.

SN to tieši paredz, ja nepieciešams nodot sadzīves atkritumus papildus līgumā paredzētajam apjomam.

Jā, ja pastāv noteikumos aprakstītie objektīvie piekļuves vai konteinera izmantošanas apgrūtinājumi un šāds savākšanas veids ir saskaņots ar operatoru.

Tas nav operatora trafarētais maiss. Pašreizējais SN 35. punkts operatoram neuzliek pienākumu savākt blakus konteineram novietotus atkritumus, izņemot trafarētajos maisos ievietotos atkritumus.

Pašreizējais 35. punkts ir neveiksmīgi formulēts. Tas nosaka, ka operatoram nav pienākuma savākt blakus konteineram vai uz tā vāka novietotus atkritumus, izņemot trafarētajos maisos ievietotus atkritumus — normas burtiskais teksts tātad rada pamatu secinājumam, ka trafarētam maisam šajā situācijā ir izņēmums. Tomēr atsevišķa skaidra norma, kas dotu tiesības novietot trafarēto maisu uz vāka, nav formulēta. Norma jāprecizē; nav pamata apgalvot, ka maisa novietošana uz vāka ir nepārprotamas tiesības.

Operatoram nav pienākuma to savākt kā ārpus konteinera novietotu atkritumu. Pašreizējos noteikumus būtu jāpapildina arī ar nepārprotamu aizliegumu atkritumus novietot uz vāka.

Šāds atkritumu nodošanas veids SN nav paredzēts. Nešķirotos sadzīves atkritumus savāc konteinerā un/vai operatora trafarētajā maisā atbilstoši līgumam.

Nē, ne tikai pēc vizuālā fakta, ka vāks konkrētajā brīdī atrodas vaļā. Pašreizējais 19. punkts nosaka, ka atkritumi jāievieto tā, lai vāku būtu iespējams aizvērt. Ja atkritumi traucē vāku pilnībā aizvērt, prasība nav izpildīta. Ja vāku vienkārši kāds nav aizvēris, lai gan to var izdarīt, pašreizējā norma pati par sevi nenosaka, ka konteiners tādēļ ir pārpildīts.

Pārbaudītajos valsts normatīvajos aktos šāda universāla definīcija nav atrasta. Pašvaldībai AAL 8. panta deleģējuma ietvaros ir tiesības noteikt prasības atkritumu savākšanai, tādēļ SN var ieviest precīzu vietējo "pārpildīta konteinera" definīciju.

Nē. SN aizliedz atkritumus konteineros vai trafarētajos maisos cieši sablīvēt.

Nē, ja konteiners nodots lietošanā citam atkritumu radītājam vai par tā apsaimniekošanu maksā cita persona.

Pašreizējais SN 35. punkts neuzliek operatoram pienākumu tos savākt, ja tie nav operatora trafarētie maisi.

Nē — ne kā parastu nešķiroto sadzīves atkritumu. Liela izmēra atkritumi savācami atsevišķi, un to nodošana jāorganizē atbilstoši operatora noteiktajai kārtībai.

Trafarētais maiss SN definēts nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai. Mājsaimniecībā radītie būvniecības atkritumi apsaimniekojami atsevišķi.

Pašreizējais regulējums šajā vietā nav pietiekami viennozīmīgs. SN 5.7. punkts trafarēto maisu definē nešķirotu sadzīves atkritumu savākšanai, bet 23.7. punkts aizliedz dārzu un parku atkritumus ievietot nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā, savukārt 25.10. punkts paredz to atsevišķu apsaimniekošanu. Tāpēc nav pamata universālam norādījumam likt dārza atkritumus nešķiroto atkritumu trafarētajā maisā — jāievēro konkrētā operatora dārza atkritumu savākšanas kārtība.

AAL atļauj pašvaldībai paredzēt dārzu un parku atkritumu dedzināšanu to rašanās vietā. SN paredz noteiktu zaru un augu atlieku dedzināšanu pavasara un rudens periodā, ievērojot ugunsdrošību un neradot kaitējumu vai būtiskus traucējumus. Svarīgi: AAL izņēmums attiecas tieši uz dedzināšanu šo atkritumu rašanās vietā.

Nē. AAL aizliedz atkritumu dedzināšanu ugunskuros, izņemot likumā paredzēto dārzu un parku atkritumu izņēmumu un augu aizsardzības normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

Nē, ja tie ir karsti, kvēlojoši vai var izraisīt aizdegšanos.

Nē.

Nē. Tie apsaimniekojami atsevišķi.

Jā. SN paredz operatoram tiesības neiztukšot konteineru, ja tajā ievietoti neatbilstoši atkritumi.

Jā, pašreizējie noteikumi paredz šādu gadījumu, ja nav nodrošināta piekļuve.

SN paredz operatora un klienta vienošanos par tuvāko iespējamo pakalpojuma sniegšanas laiku vai citu risinājumu atbilstoši konkrētajai situācijai.

Ja atkritumi pirms iztukšošanas bija ievietoti konteinerā un piesārņojums radies operatora darbības rezultātā, noteikumi paredz operatora pienākumu sakopt vietu.

Jā. SN paredz līgumu ar operatoru pirms pasākuma atļaujas saņemšanas, pietiekamu konteineru skaitu un teritorijas sakopšanu noteiktajā termiņā.

Viennozīmīgu universālu "jā" no SN 34.1. punkta izdarīt nedrīkst. Daudzdzīvokļu mājā jāņem vērā konkrētais pakalpojuma līgums un norēķinu modelis. DMP paredz pakalpojuma sniedzējam pienākumu kontrolēt konkrētu dzīvojamās mājas īpašnieku maksājumus, paziņot par parādu un savlaicīgi celt prasību pret saistību neizpildījušo īpašnieku. Tādēļ viena īpašnieka individuāls parāds nav automātiski pielīdzināms visu pārējo īpašnieku saistību neizpildei.

Vismaz vienu reizi mēnesī, tātad vismaz 12 reizes gadā.

Vismaz vienu reizi nedēļā.

Vismaz vienu reizi trijos mēnešos, tātad vismaz četras reizes gadā.

Vismaz vienu reizi mēnesī.

Pašreizējie SN paredz vismaz vienu izvešanu mēnesī gan pilsētās, gan ārpus pilsētām.

Nē. Spēkā esošie SN nepiešķir klientam vienpusējas tiesības neievērot minimālo savākšanas biežumu.

Jā. Minimālais biežums ir minimums, nevis maksimālais pakalpojuma apjoms. Faktiskajam savākšanas risinājumam jāatbilst radītajam atkritumu apjomam un līgumam.

Pašreizējie saistošie noteikumi nosaka vienu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu.

Nē. AAL 39. pants paredz, ka maksā ietilpst arī noteiktas savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, infrastruktūras un citas likumā noteiktās izmaksas, kā arī nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa komponente.

AAL nosaka to 60 procentu apmērā no AAL 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas.

Metodi nosaka Ministru kabinets, nevis pašvaldība pēc brīvas izvēles. MK Nr. 537 nosaka mērījumu metodi, pašvaldības un operatora rakstveida vienošanos par mērījumu veidu, maršrutiem un datumiem, kā arī koeficienta aprēķina kārtību.

Ar SN 32. punktu vien nepietiek, ja aprēķins neatbilst MK Nr. 537 metodikai. MK Nr. 537 pieļauj mērījumus biežāk nekā reizi ceturksnī, tātad pats ikmēneša biežums nav aizliegts, taču mērījumu veidam, datiem, maršrutiem un koeficienta aprēķinam jāatbilst MK Nr. 537. SN 32. punkts šobrīd formulē patstāvīgu ikmēneša aprēķina mehānismu, tādēļ tas būtu jāpārformulē kā atsauce uz MK Nr. 537.

Ne tikai no saistošo noteikumu teksta. SN 52. punkts pilnas ARIS piemērošanas sākumu sasaista ar tajā noteikta nosacījuma iestāšanos. Tādēļ faktiskais stāvoklis jāpārbauda atsevišķi.

Cita starpā informāciju par objektiem, līgumiem, savākšanas veidu, konteinera iztukšošanas vai trafarētā maisa savākšanas faktiem, apjomu un citu saistošajos noteikumos paredzēto informāciju.

Nē. Tā ir viena no obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām.

Kopība pastāv neatkarīgi no pārvaldnieka esamības. Tā rodas uz likuma pamata, kad izpildīti DĪL 15. pantā noteiktie nosacījumi, un tajā ietilpst visi attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki.

DĪL nosaka, ka šādā gadījumā kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki. Tomēr pakalpojuma līguma noslēgšanai DMP 17.² panta otrā daļa speciāli paredz īpašnieku lēmumu un vienas personas pilnvarošanu.

Nē, ja viņam nav atbilstoša tiesiska pilnvarojuma. DMP paredz, ka dzīvokļu īpašnieki ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu pilnvaro vienu personu pakalpojuma līguma noslēgšanai visu īpašnieku vārdā.

Ne automātiski. DĪL nosaka, ka pārvaldnieks vai kopības pilnvarotais pārstāvis par kopības saistībām ar savu mantu neatbild, izņemot gadījumu, kad viņš tam tieši rakstveidā piekritis.

Nē. Kopības lēmumu var pieņemt kopsapulcē, aptaujas veidā bez kopsapulces vai citādi savstarpēji vienojoties. Visiem šiem veidiem ir vienāds juridiskais spēks.

Ja konkrētajam jautājumam likums neparedz īpašu balsu skaitu, lēmums ir pieņemts, ja "par" balso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Pilnvarojuma došana ir kopības ekskluzīvā kompetencē.

Nē. DĪL pašreizējā redakcijā paredz atkārtotas kopsapulces un atkārtotas aptaujas mehānismu noteiktiem jautājumiem. Konkrētajā gadījumā jāievēro DĪL noteiktie termiņi un procedūra.

Dzīvokļu īpašnieki ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu pilnvaro vienu personu, kura var būt arī pārvaldnieks. Šī persona pakalpojuma līgumu slēdz visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā šis formulējums nav saskaņots ar DMP 17.² panta otrās daļas konstrukciju, kas paredz vienas pilnvarotas personas noslēgtu pakalpojuma līgumu visu mājas īpašnieku vārdā. Atsevišķi līgumi ar nedzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu īpašniekiem var būt paredzēti MK Nr. 524 noteiktajos gadījumos, taču tas nav tas pats, kas visiem dzīvokļu īpašniekiem obligāti individuāli līgumi.

Nē. DMP pamatprincips ir tāds, ka dzīvojamās mājas īpašnieks par pakalpojumu norēķinās tieši ar pakalpojuma sniedzēju.

Ja dzīvojamās mājas īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu uzticēt pilnvarotai personai maksājumu iekasēšanu un pārskaitīšanu pakalpojuma sniedzējam.

Daudzdzīvokļu mājas gadījumā šāda obligāta konstrukcija neatbilst DMP 17.³ pantā noteiktajam pamatmodelim. Pašvaldības saistošie noteikumi nevar atņemt likumā paredzēto tiešo norēķinu iespēju.

Nē. Atsevišķi atkritumu līgumi neaizstāj dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesiskā statusa sakārtošanu un dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē esošos lēmumus. Sadzīves atkritumu izvešana ir dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešams kopīgs pakalpojums, kura līguma slēgšanai DMP paredz vienu pilnvarotu personu visu īpašnieku vārdā.

Nē. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums, un sadzīves atkritumu izvešana ir obligāti veicama pārvaldīšanas darbība. Īpašnieku bezdarbība ir pienākuma neizpilde, nevis atbrīvojums no pienākuma.

MK Nr. 524 paredz četrus iespējamos kritērijus: (1) pēc dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaita; (2) pēc katram īpašniekam piederošās kopīpašuma domājamās daļas; (3) pēc dzīvoklī dzīvojošo personu skaita; (4) pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita.

Nē. DMP nosaka, ka maksājamās daļas kritērijus un metodiku nosaka dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot Ministru kabineta noteikumus.

Nē. Šajā konkrētajā aprēķina modelī aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu.

Nē. MK Nr. 1013 17.4.1. apakšpunkts paredz aprēķinu kā par vienu deklarēto personu.

Nav vienas universālas atbildes — tas atkarīgs no konkrētajai mājai piemērojamā tiesiskā režīma un spēkā esošā maksājamās daļas kritērija. Ja izvēlēts dzīvokļu skaita kritērijs, faktiskā apdzīvotība pati par sevi maksājamo daļu nemaina. Ja izvēlēts faktiski dzīvojošo personu skaits, rezultāts var būt cits. Ja izvēlēts deklarēto personu kritērijs, jāpiemēro tā noteikumi.

To nevar droši noteikt tikai pēc iedzīvotāju apgalvojuma "mājai nav pārvaldnieka". MK Nr. 1013 regulē pakalpojumus mājās tā režīma ietvaros, kur pakalpojumu sniedz ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības kā pārvaldnieka starpniecību un ir spēkā noteikumos norādītie pārejas nosacījumi. MK Nr. 524 ir izdoti DMP 17.² panta ceturtās daļas īstenošanai. Pēc Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. panta ieviešanas veco "pārņemta/nepārņemta" shēmu nevar mehāniski piemērot bez konkrētās mājas pārvaldīšanas dokumentu pārbaudes.

Var. MK Nr. 1013 2.¹ punkts īpaši paredz dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības ar lēmumu mainīt noteikumos vai pārvaldnieka noteiktos aprēķina kritērijus un pakalpojuma sniegšanas kārtību.

Nē. Jāvērtē katras mājas konkrētais tiesiskais statuss, pieņemtie kopības lēmumi, pārvaldīšanas līgums, privatizācijas un pārvaldīšanas vēsture un pakalpojuma līgums.

Ir nokavēts Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš. Likums tieši nepasaka, ka šādā gadījumā neveiktā procedūra uzskatāma par notikušu. Tādēļ faktiska procedūras neveikšana ir jānošķir no situācijas, kad procedūra tika veikta, bet kopības lēmums netika pieņemts.

Šādu automātisku secinājumu no likuma teksta droši izdarīt nevar. 11. panta otrā daļa sekas sasaista ar gadījumu, kad "šā panta pirmajā daļā minētais" kopības lēmums netiek pieņemts. Turklāt likums prasa uzaicinājumam pievienot pārvaldīšanas līguma projektu. Ja nav bijusi ne procedūra, ne uzaicinājums, ne līguma projekts, nepieciešams konkrētās mājas juridiskais audits — nav korekti izdomāt neesošas procedūras tiesiskās sekas.

Tāpēc, ka likums tieši nosaka, ka pārvaldīšanas līguma projekts pievienojams uzaicinājumam pieņemt kopības lēmumu. Ja likums noteiktā gadījumā paredz līgumu uzskatīt par noslēgtu, ir būtiski identificēt līguma noteikumus, kuri īpašniekiem tika piedāvāti.

Nē. Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. panta astotā daļa šādā konkrētā gadījumā nosaka pašvaldības tiesību un pienākuma pārvaldīt māju izbeigšanos 2026. gada 30. jūnijā.

Ja izpildīti 11. panta nosacījumi, likums paredz, ka pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums par noslēgtu ar personu, kura iepriekš saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu no pašvaldības vai valsts dzīvojamās mājas valdītāja.

Kopībai triju mēnešu laikā jāizvēlas pārvaldnieks, jānodibina biedrība mājas pārvaldīšanai vai jāpilnvaro persona. Ja tas noteiktajā termiņā netiek izdarīts, iestājas 11. panta septītajā daļā norādītās sekas.

Vismaz: mājas privatizācijas un pārvaldīšanas tiesību dokumenti; iepriekšējā pārvaldīšanas uzdevuma pamats; kopības lēmumi; kopsapulču un aptauju protokoli; Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. panta uzaicinājums; uzaicinājumam pievienotais pārvaldīšanas līguma projekts; balsojuma rezultāts; pašreizējais pārvaldīšanas līgums; pakalpojuma līgums; spēkā esošais lēmums par maksājamās daļas aprēķinu. Ja šo dokumentu nav, nav korekti izdomāt to saturu vai tiesiskās sekas.

Piemērojams augstāka juridiskā spēka normatīvais akts. Normatīvo aktu hierarhijā likums atrodas augstāk par Ministru kabineta noteikumiem, bet Ministru kabineta noteikumi atrodas augstāk par pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Nē. Ilgstoša prakse pati par sevi nevar mainīt normatīvo aktu hierarhiju.

Privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa, un iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst tai radīt nelabvēlīgas sekas. Tomēr tiesiskā paļāvība nenozīmē tiesības pieprasīt, lai nelikumīga kārtība turpinātos bezgalīgi, un tā nepadara zemāka juridiskā spēka normu pārāku par likumu.

Nē. Nelabvēlīgu administratīvo rīcību uz saistošo noteikumu pamata var balstīt tikai tad, ja likumā vai citā augstāka juridiskā spēka normā ir atbilstošs pilnvarojums.

AAL 44. panta ceturtā daļa (redakcijā, kas spēkā no 15.07.2026.) nosauc pašvaldības administratīvo inspekciju, pašvaldības izpilddirektoru, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju, pašvaldības vides inspekciju, pašvaldības vides kontroles amatpersonu un pašvaldības policiju. SN 49. punkta pašreizējā redakcija, kurā lietas izskatīšana nodota Administratīvajai komisijai, ir jāpārskata atbilstoši pašreizējai AAL 44. panta redakcijai; saskaņā ar AAL pārejas noteikumu 67. punktu administratīvā komisija pabeidz tikai līdz 2026. gada 14. jūlijam uzsāktos procesus.

AAL paredz brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskai personai no 10 līdz 150 naudas soda vienībām (50–750 euro), juridiskai personai no 50 līdz 300 naudas soda vienībām (250–1500 euro).

AAL paredz brīdinājumu vai naudas sodu: atkritumu radītājam vai valdītājam — fiziskai personai no 14 līdz 200 naudas soda vienībām (70–1000 euro), juridiskai personai no 50 līdz 560 naudas soda vienībām (250–2800 euro).

Nē. Administratīvā soda piemērošana pati par sevi neatceļ materiālo pienākumu ievērot normatīvos aktus. SN to arī īpaši norāda.

Tas ir juridiski problemātisks formulējums, jo pats par sevi nenosaka konkrētu aizliegtu rīcību, bet tikai atkārto pienākumu ievērot citus normatīvos aktus. Ja saistošo noteikumu pārkāpums var radīt administratīvu atbildību, aizliegtajai rīcībai jābūt pietiekami skaidri identificējamai. Ieteicams šo punktu svītrot vai aizstāt ar konkrētām rīcības prasībām.

Kategorisku atbildi nedrīkst dot, ja rezultāts ir atkarīgs no dokumenta vai fakta, kas nav zināms — piemēram: nav zināms daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas statuss; nav zināms kopības lēmums; nav zināms izvēlētais MK Nr. 524 kritērijs; nav zināms, vai piemērojams MK Nr. 1013; nav zināms, vai Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. panta procedūra ir notikusi; nav zināms līguma saturs; nav saņemts SN 26.1. punktā paredzētais atzinums; nav zināms, vai ARIS 52. punktā paredzētais nosacījums ir iestājies. Šādos gadījumos pareizā atbilde ir: "To nevar viennozīmīgi noteikt bez konkrētās mājas, īpašuma, līguma vai lēmuma dokumentu pārbaudes."