Atkritumu apsaimniekošanas likums
Valsts līmeņa likums, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanas vispārējo kārtību Latvijā. Zemāk apkopotas tās daļas, kas visvairāk skar iedzīvotāju ikdienā — pilns oficiālais teksts vienmēr pieejams likumi.lv.
Svarīgākie termini (1. pants)
Nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām — tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi (tostarp matrači un mēbeles), kā arī līdzīgi atkritumi no citiem avotiem. Par sadzīves atkritumiem neuzskata ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības atkritumus, notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus.
Atkritumu radītājs — ikviena persona, kuras darbība rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs), vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs vai īpašības.
Atkritumu valdītājs — ikviena persona, kura ir atkritumu radītāja vai kuras faktiskajā varā atrodas atkritumi. Šī atšķirība ir svarīga, jo likums pienākumus bieži adresē abām lomām reizē — "sākotnējais radītājs vai valdītājs".
Atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā. Šis atkritumu veids pašvaldības sadzīves atkritumu sistēmā tiek vākts atsevišķi no nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.
Pienākums piedalīties atkritumu apsaimniekošanā
(1) Sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā, un noslēdz līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību.
(1¹) Sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs, valdītājs vai bijušais valdītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par nepieciešamo infrastruktūru un tās darbību.
(4) Līgums ar atkritumu apsaimniekotāju jānoslēdz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība informējusi par izraudzīto operatoru.
(2) Īpašniekam vai nomniekam, kura īpašuma teritorijā tiek radīti sadzīves atkritumi, ir pienākums nodrošināt vietu atkritumu konteineram un atkritumu apsaimniekotāja transportlīdzekļa piekļuvi savākšanas punktam.
(4) Ja īpašumā prettiesiski novietoti atkritumi tam neparedzētā vietā, zemes īpašniekam tie jānodod atļauju saņēmušam apsaimniekotājam un jāsedz izmaksas — ar tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzību no faktiskā atkritumu radītāja, ja tas noskaidrots.
(4) Pašvaldība sadarbībā ar izraudzīto operatoru organizē sadzīves atkritumu — vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu — atsevišķu savākšanu savā administratīvajā teritorijā. Dalītā savākšana ir sistēmas sastāvdaļa, nevis tai alternatīva iespēja, no kuras var atteikties.
Vasarnīcas un citi sezonāli objekti
Vasarnīcas, vasaras mītnes (tai skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošas) vai citas īslaicīgas apmešanās ēkas īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona noslēdz līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju un sedz visas ar to saistītās izmaksas. Šis pienākums pastāv neatkarīgi no faktiskās izmantošanas biežuma — likums neizvirza nosacījumu par to, cik dienas gadā īpašums tiek apdzīvots.
Kā tieši šis pienākums tiek izpildīts praksē — izvešanas biežums, sezonas robežas, trafarēto maisu izmantošana — nosaka pašvaldības saistošie noteikumi. Skatiet Krāslavas novada regulējumu par sezonāliem īpašumiem.
Dedzināšana un aizliegtā rīcība
Atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Atkritumu dedzināšana atļauta tikai speciālās sadedzināšanas iekārtās, kurām izsniegta piesārņojošas darbības atļauja.
Citās apkures iekārtās vai ugunskuros atkritumu dedzināšana ir aizliegta, izņemot dārzu un parku atkritumu dedzināšanu to rašanās vietās atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kā arī gadījumus, kad tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu aizsardzību.
Pašvaldības izraudzītais operators
(1) Pašvaldība publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju konkrētajai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonai, izvēles kritērijs — saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.
(7) Līgumu ar operatoru slēdz uz laiku, kas nav īsāks par 3 gadiem un nav ilgāks par 7 gadiem (publiskās un privātās partnerības gadījumā — līdz 20 gadiem).
(8) Pašvaldība informē iedzīvotājus par izraudzīto operatoru un līguma darbības termiņu viena mēneša laikā no līguma noslēgšanas. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs nevar brīvi izvēlēties citu, "lētāku" atkritumu apsaimniekotāju — tas ir pašvaldības, nevis individuālas izvēles jautājums.
Maksa par atkritumu apsaimniekošanu
Nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu veido divas daļas:
1) pašvaldības apstiprinātā maksa par savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un citām darbībām, kas notiek pirms reģenerācijas un samazina apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī par uzglabāšanu un infrastruktūras uzturēšanu;
2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais nešķiroto sadzīves atkritumu apstrādes tarifs.
Maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60 procentu apmērā no 39. panta pirmajā daļā noteiktās maksas — proti, bioloģisko atkritumu šķirošana ir lētāka nekā nešķirotu atkritumu apsaimniekošana.
Pašvaldība ik gadu līdz 30. jūnijam izvērtē maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un to pārrēķina, ja attiecīgo izmaksu komponenšu kopsumma mainās par 10 procentiem vai vairāk.
Administratīvā atbildība
Viena naudas soda vienība atbilst 5 euro. Aktuālie sodu apmēri:
| Pārkāpums | Fiziska persona | Juridiska persona |
|---|---|---|
| Nepiedalīšanās pašvaldības organizētajā sistēmā | 50–750 € | 250–1500 € |
| Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana | 70–1000 € | 250–2800 € |
Soda piemērošana neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu — abi normatīvie akti šo principu uzsver atsevišķi.
Meklējat atbildi uz konkrētu situāciju? Lielākā daļa praktisko jautājumu (izvešanas biežums, sezonas robežas, dzīvokļu īpašnieku pienākumi) ir detalizētāk regulēti Krāslavas novada saistošajos noteikumos — vai skatiet tos tieši jautājumu un atbilžu sadaļā.