Krāslavas novada saistošie noteikumi Nr. 2024/10
"Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Krāslavas novadā" — vietējais regulējums, kas papildina valsts Atkritumu apsaimniekošanas likumu ar konkrētiem izvešanas biežumiem, sezonas definīcijām un praktisko kārtību.
I. Vispārīgie jautājumi
Noteikumi nosaka sadzīves atkritumu (t.sk. bīstamo, dalīti vākto, liela izmēra un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu) apsaimniekošanas kārtību Krāslavas novadā, teritorijas dalījumu apsaimniekošanas zonās, prasības savākšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un uzglabāšanai, maksājumu kārtību un administratīvā pārkāpuma procesa kārtību.
Mērķis — nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju, samazināt atkritumu rašanos, aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību, veselību un trešo personu mantu, kā arī veicināt šķirošanu.
Krāslavas novadā savāktie nešķirotie sadzīves atkritumi, kas nav izmantojami reģenerācijai vai atkārtotai izmantošanai, nogādājami un apglabājami atkritumu poligonā "Cinīši" (Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā — noteikumu tekstā vēl saglabāta agrākā adrese "Daugavpils novada Demenes pagasts").
Nekustamā īpašuma objekts — dzīvošanai vai saimnieciskās darbības veikšanai paredzēta ēka vai būve (5.4. p.).
Trafarēts maiss — speciāls, operatora nodrošināts maiss nešķiroto sadzīves atkritumu novietošanai — izmantojams papildu apjomiem, sezonāliem īpašumiem un vietās, kur apgrūtināta konteinera izmantošana (5.7. p.).
Nekustamā īpašuma objekta lietošanas sezona (5.10. p.):
- pavasara–vasaras sezona — no 1. aprīļa līdz 30. septembrim;
- rudens–ziemas sezona — no 1. oktobra līdz 31. martam.
Šī definīcija ir precīza un saistoša visiem — īpašnieks nevar noteikt sev citu, individuālu sezonas periodu.
Noteikumi attiecas uz visiem atkritumu radītājiem un valdītājiem, kas pastāvīgi dzīvo, īslaicīgi uzturas vai strādā īpašumā, kā arī uz visiem nekustamā īpašuma objektu īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem. Pienākums nodrošināt spēkā esošu līgumu un veikt maksājumus rodas ar īpašumtiesību, valdījuma vai lietošanas tiesību iegūšanas brīdi un izbeidzas ar šo tiesību izbeigšanos.
II. Atkritumu apsaimniekošanas organizēšana
Krāslavas novada administratīvajā teritorijā ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona, kurā sadzīves atkritumus apsaimnieko viens operators.
Atkritumu savākšanai izmanto: (a) konteinerus un/vai trafarētus maisus nešķirotajiem atkritumiem; (b) dalītās savākšanas punktus un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu dalīti vāktajiem atkritumiem; (c) citus operatora noteiktus paņēmienus. Konkrēto savākšanas veidu nosaka līgums ar operatoru.
Pašvaldība izveido un uztur ARIS, kurā operatoram visā līguma darbības laikā jāievada un jāatjauno dati. ARIS satur:
- informāciju par nekustamā īpašuma objektiem;
- visus noslēgtos līgumus un izvēlēto savākšanas veidu;
- konteineru iztukšošanas un trafarēto maisu izvešanas biežumu katram klientam;
- datus svara un tilpuma attiecības aprēķinam;
- individuālo kompostēšanas vietu reģistrāciju.
Piezīme: SN 52. punkts ARIS piemērošanu visā zonā sasaista ar noteikta nosacījuma iestāšanos, tāpēc no noteikumu teksta vien nevar secināt, ka ARIS jau obligāti darbojas pilnā apjomā visā novadā.
III. Radītāju, valdītāju un īpašnieku pienākumi
- Piedalīties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un slēgt līgumu ar operatoru;
- šķirot radītos atkritumus, nešķirotos ievietot atbilstošā konteinerā vai trafarētā maisā;
- iesaistīties dalītajā savākšanā, tostarp sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšanā;
- Krāslavas un Dagdas pilsētās — iesaistīties bioloģiski noārdāmo (pārtikas) atkritumu nodalīšanā; individuālo māju īpašnieki drīkst tos kompostēt savā zemesgabalā.
Līgums ar operatoru jānoslēdz par katru īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamā īpašuma objektu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība informējusi par izraudzīto operatoru. Minimālais izvešanas biežums:
| Objekta veids | Krāslavā / Dagdā | Pārējā novadā |
|---|---|---|
| Individuālā dzīvojamā māja | 1×/mēn. (12×/gadā) | 1×/ceturksnī (4×/gadā) |
| Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja | 1×/ned. | 1×/mēn. |
| Saimnieciskās darbības veicējs | 1×/mēn. | 1×/mēn. |
Noteiktais biežums ir minimums — biežāku izvešanu var paredzēt līgumā atbilstoši radītajam atkritumu daudzumam.
- 5 dienu laikā pēc pieprasījuma sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu un radīto atkritumu apjomu (25.1.);
- segt visas ar apsaimniekošanu saistītās izmaksas (25.2.);
- saskaņot ar operatoru konteinera novietošanas vietu un uzturēt to kārtībā (25.4., 25.7.);
- daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki var deleģēt atbildību mājas pārvaldītājam (25.12.);
- garāžu un dārzkopības kooperatīvi paši atbild par līguma slēgšanu (25.13.);
- ja pārvaldnieka nav — īpašnieki vienojas par vienu maksātāju, pretējā gadījumā līgumu slēdz katrs īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai īrnieks atsevišķi (25.14.).
Detalizēts skaidrojums, tostarp par MK noteikumiem Nr. 1013 un Nr. 524 un iespējamu neatbilstību 25.14. punktā: Māja bez pārvaldnieka →
Nekustamā īpašuma objekta īpašnieks, lietotājs vai valdītājs līgumu var neslēgt tikai divos gadījumos:
26.1. nekustamā īpašuma objekts netiek un nevar tikt apdzīvots vai izmantots saimnieciskās darbības veikšanai — saskaņā ar Pašvaldības kontrolējošo institūciju atzinumu, kas objektu atzinis par neapdzīvotu vai dzīvošanai un saimnieciskajai darbībai nepiemērotu būvi;
26.2. nekustamā īpašuma sastāvā ir tikai zeme, uz kuras nav ēku, īslaicīgas uzturēšanās būvju vai pārvietojamu konstrukciju.
Atkritumi jāievieto tā, lai konteinera vāku būtu iespējams aizvērt (19. p.). Aizliegts (23. p.), cita starpā:
- izmest atkritumus tam neparedzētās vietās, ierīkot patvaļīgas izgāztuves, aprakt atkritumus;
- jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus (izņemot noteikumos pieļauto zaru un dārzu atkritumu dedzināšanu pavasarī un rudenī);
- ievietot konteinerā tam neatbilstošus, kvēlojošus, šķidrus, viegli uzliesmojošus vai bīstamus atkritumus;
- ievietot nešķiroto atkritumu konteinerā lielgabarīta, būvniecības vai ražošanas atkritumus;
- izmantot konteinerus vai trafarētos maisus, kas nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem;
- cieši sablīvēt atkritumus, bojāt konteinerus vai veikt darbības ar jau ievietotiem atkritumiem.
Sezonālie īpašumi un sezonālā atkritumu apsaimniekošana
Saistošie noteikumi skaidri nosaka, kas atkritumu apsaimniekošanas izpratnē ir nekustamā īpašuma lietošanas sezona:
- Pavasara–vasaras sezona — no 1. aprīļa līdz 30. septembrim;
- Rudens–ziemas sezona — no 1. oktobra līdz 31. martam.
Tas nozīmē, ka īpašnieks nevar brīvi noteikt sev citu "sezonu" — piemēram, no 15. maija līdz 15. augustam — tikai tāpēc, ka konkrētajos datumos viņš parasti uzturas īpašumā.
Sezonālais režīms paredzēts nekustamā īpašuma objektiem ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, kuru lietošanai ir sezonāls raksturs — piemēram, vasarnīcām, dārza mājām un atpūtas mājām. Šādiem īpašumiem atkritumu izvešanas biežumu var pielāgot aktīvās izmantošanas sezonai, tomēr kopējais izvešanas biežums nedrīkst būt mazāks par četrām reizēm gadā.
Sezonāls īpašums nav īpašums, kuram atkritumu apsaimniekošana nav nepieciešama — sezonāls režīms nozīmē tikai īpašu pakalpojuma organizēšanas kārtību. Šādiem īpašumiem ārpus pilsētu un ciemu teritorijām pieejama arī trafarēto maisu izmantošana. Skatiet visus jautājumus par šo tēmu →
IV. Publisko pasākumu organizētāju pienākumi
Pirms publiska pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanas organizatoram jānoslēdz līgums ar operatoru par konteineru izvietošanu un pasākuma laikā radīto atkritumu savākšanu, izmaksas sedz organizators.
Teritorija jāsakopj 5 stundu laikā pēc pasākuma noslēguma; vietās ar intensīvu gājēju vai transporta kustību — 1 stundas laikā. Ja pasākums beidzas naktī, sakopšanas termiņš ir līdz nākamās dienas plkst. 08.00.
V. Operators — tiesības un pienākumi
Operatoram ir tiesības neiztukšot atkritumu konteineru, ja:
- klients kavē maksājumus un ir par to brīdināts (34.1.);
- nav nodrošināta piekļuve konteineram (34.2.);
- ceļa seguma stāvokļa vai satiksmes ierobežojumu dēļ nav iespējams piekļūt — šādā gadījumā konteiners jāiztukšo tuvākajā iespējamajā laikā, iepriekš vienojoties ar klientu (34.3.);
- atkritumi konteinerā ievietoti neatbilstoši noteikumu prasībām (34.4.).
Operatoram nav pienākuma savākt atkritumus, kas novietoti blakus konteineram vai uz tā vāka, izņemot atbilstoši trafarētus maisus (35. p.).
Maksa tiek noteikta par atkritumu tonnu, bet norēķiniem operators piemēro koeficientu pārejai no tilpuma (kub. m) uz svaru (t). SN 32. punkts paredz koeficientu ARIS pārrēķināt katru mēnesi, izmantojot faktiski izvesto atkritumu tilpumu un poligonā nodoto svaru — tāpēc summa var mainīties, pat ja konteinera tilpums paliek nemainīgs.
Precizējums: koeficienta aprēķināšanas metodi nosaka Ministru kabinets — MK noteikumi Nr. 537 (mērījumu veids, pašvaldības un operatora rakstveida vienošanās par maršrutiem un datumiem, aprēķina kārtība). Ikmēneša biežums pats par sevi nav aizliegts, taču SN 32. punkta patstāvīgais aprēķina mehānisms būtu jāpārformulē kā atsauce uz MK Nr. 537.
VI. Prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanai
Operators nodrošina iespēju iesaistīties dalītajā vākšanā, izmantojot dalītās savākšanas punktus un šķiroto atkritumu savākšanas laukumu (izved ne retāk kā 1×/mēnesī).
Pārtikas produkcijas ražotājiem, tirgotājiem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums dalīti vākt bioloģiski noārdāmos (pārtikas) atkritumus un slēgt par to atsevišķu līgumu (40. p.).
Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču radītājam jāatdala tie no citiem atkritumiem, droši jāuzglabā un jānogādā speciāli paredzētās vietās vai jānodod atļauju saņēmušai personai (42. p.).
VII. Administratīvā pārkāpuma procesa kārtība
Par saistošo noteikumu pārkāpumiem sods tiek piemērots Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajā kārtībā (skatiet likuma sadaļu par sodiem). SN 49. punkts paredz, ka procesu līdz lietas izskatīšanai veic Krāslavas novada Pašvaldības policija, bet lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija.
Precizējums (no 15.07.2026.): AAL 44. panta ceturtā daļa jaunajā redakcijā kā kompetentās institūcijas nosauc pašvaldības administratīvo inspekciju, izpilddirektoru, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāju, pašvaldības vides inspekciju, vides kontroles amatpersonu un pašvaldības policiju. Saskaņā ar AAL pārejas noteikumu 67. punktu administratīvā komisija pabeidz tikai līdz 2026. gada 14. jūlijam uzsāktos procesus. SN 49. punkts tādēļ ir jāpārskata.
Administratīvais sods pārkāpēju neatbrīvo no pārkāpuma novēršanas un materiālās atbildības.
Šis ir strukturēts kopsavilkums. Konkrētu situāciju risinājumus ar precīzu punktu numerāciju skatiet jautājumu un atbilžu sadaļā.