Kā norēķināties par atkritumiem, ja mājai nav pārvaldnieka
"Mūsu mājai nav pārvaldnieka, tāpēc neviens nav atbildīgs" — šis secinājums ir kļūdains. Zemāk apkopots, kā šo situāciju risina četri savstarpēji saistīti tiesiskie slāņi: MK noteikumi Nr. 1013, MK noteikumi Nr. 524, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, Dzīvokļa īpašuma likums un Krāslavas novada saistošie noteikumi.
Precizējums (2026. gada septembris): Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. pants
Kopš 2025. gada 1. maija spēkā ir Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums, kura 11. pants maina daļu no zemāk aprakstītās kārtības nepārņemtām mājām. Vienkāršs pieņēmums — "māja nav pārņemta, tātad pašvaldība joprojām ir tās pārvaldnieks" — uz 2026. gada 1. septembri vairs nav vispārīgi pareizs.
Detalizēts skaidrojums šo izmaiņu ietekmei ir sadaļā "Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. pants" zemāk — tostarp par to, ka pārvaldīšanas līgums var pastāvēt arī bez īpašnieku parakstīta dokumenta, un ka pašvaldības pārvaldīšanas pienākums noteiktos gadījumos beidzies jau 2026. gada 30. jūnijā.
Galvenais secinājums
Ja daudzdzīvokļu mājai nav izvēlēts pārvaldnieks, tas neatceļ dzīvokļu īpašnieku pienākumu organizēt atkritumu apsaimniekošanu. Izšķiroši ir vispirms noskaidrot, vai mājas pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas no valsts vai pašvaldības — no tā ir atkarīgs, kurš regulējums piemērojams.
"Mājai nav pārvaldnieka" var vienkārši nozīmēt, ka pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs joprojām juridiski pilda pārvaldnieka lomu — Privatizācijas likuma 50. pants tieši nosaka šādu pienākumu, kamēr pārvaldīšanas tiesības nav nodotas tālāk.
| Situācija | Pamatregulējums | Kas organizē pakalpojumu |
|---|---|---|
| Māja nav pārņemta | Privatizācijas likums + MK Nr. 1013 | Valsts mājas valdītājs vai pašvaldība |
| Pārņemta, ir pārvaldnieks | DzMPL + MK Nr. 524 | Pārvaldnieks vai cita pilnvarota persona |
| Pārņemta, pārvaldnieka nav, ir pilnvarota persona | DzMPL + MK Nr. 524 | Pilnvarotā persona visu īpašnieku vārdā |
| Pārņemta, nekā no minētā nav | DĪL + DzMPL + Krāslavas SN 25.14. | Īpašniekiem pašiem jāpieņem kopības lēmums |
DzMPL = Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums · DĪL = Dzīvokļa īpašuma likums
Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. pants
Vecā likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normas (tostarp 50. pants) piemēro tikai tad, ja jaunajā Privatizācijas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi. Šā likuma 11. pants tieši nosaka citādu kārtību privatizētu, bet vēsturiski nepārņemtu māju pārvaldīšanai — tāpēc vispirms jāpiemēro 11. pants, nevis automātiski vecā likuma 50. pants.
Pašvaldībai, valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai personai, kas no tiem bija saņēmusi pārvaldīšanas uzdevumu, līdz 2025. gada 31. decembrim bija jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce vai jāorganizē aptauja, ierosinot izlemt, vai māju turpmāk pārvaldīs pati kopība. Uzaicinājumam bija jāpievieno pārvaldīšanas līguma projekts.
11. panta otrā daļa nosaka īpašu konstrukciju: ja kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums — uzskatāms par noslēgtu ar personu, kura šo uzdevumu iepriekš saņēmusi no pašvaldības vai valsts dzīvojamās mājas valdītāja. Šāda līguma termiņš nedrīkst pārsniegt piecus gadus.
Tas nozīmē: mājai var nebūt īpašnieku parakstīta pārvaldīšanas līguma, pozitīva kopsapulces balsojuma vai agrākā pārvaldīšanas tiesību nodošanas akta — bet tai tomēr var būt spēkā esošs pārvaldīšanas līgums, kas radies tieši uz likuma pamata. Apgalvojums "mums nav parakstīta līguma, tātad pārvaldnieka nav" var būt juridiski nepareizs.
Ar 2025. gada 4. decembra grozījumiem: ja kopība nobalsoja pret pārvaldīšanas uzdevuma došanu agrākajam pārvaldītājam, īpašniekiem bija trīs mēneši no balsojuma dienas, lai izvēlētos citu pārvaldnieku, nodibinātu biedrību vai pilnvarotu citu personu. Līdz tam māju nepieciešamajā apjomā turpināja pārvaldīt iepriekšējais pārvaldītājs. Ja triju mēnešu laikā īpašnieki neko neizdarīja, iestājas tāda pati "uzskatāms par noslēgtu" seka. Uz 2026. gada 1. septembri lielākajai daļai šādu māju šis termiņš jau būtu beidzies.
11. panta astotā daļa nosaka, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pārvaldīšanas pienākums izbeidzas, kad kopība devusi vai saskaņā ar 11. pantu uzskatāma par devušu pārvaldīšanas uzdevumu citai personai. Turklāt likumā ir absolūts termiņš: ja pašvaldība pati 2025. gada 1. maijā nodrošināja mājas pārvaldīšanu, tās tiesības un pienākums pārvaldīt māju izbeidzās 2026. gada 30. jūnijā — neatkarīgi no īpašnieku pasivitātes.
Tāpēc uz 2026. gada 1. septembri vairs nevar bez pārbaudes rakstīt: "ja māja nav pārņemta, pašvaldība joprojām ir tās pārvaldnieks".
MK Nr. 1013 joprojām formulēts pēc vecā modeļa — piemērojams līdz brīdim, kad pārvaldīšanas tiesības ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem īpašnieku sabiedrība vai pilnvarota persona. Taču jaunais mehānisms neprasa klasisku tiesību pārņemšanu ar aktu — pārvaldīšanas uzdevums un līgums var rasties uz paša likuma pamata, un pašvaldības pienākums izbeidzas noteiktā datumā neatkarīgi no tā. Šis ir reāls normatīvā regulējuma koordinācijas trūkums, kas nozīmē: katras konkrētas mājas statuss jāpārbauda individuāli, nevis jāpiemēro MK Nr. 1013 teksts burtiski.
Vietā jautājuma "vai mājai ir ievēlēts pārvaldnieks?" precīzāk ir jautāt: kas konkrētajā mājā uz tiesiska pamata veic pārvaldīšanas uzdevumu? Praktiski jānoskaidro astoņi elementi:
- vai 2025. gadā tika sasaukta 11. pantā paredzētā sapulce vai aptauja;
- kad tā notika;
- kas to organizēja;
- kāds bija balsojuma rezultāts;
- vai uzaicinājumam bija pievienots pārvaldīšanas līguma projekts;
- kas šajā projektā bija norādīts kā pārvaldnieks;
- kad līgums stājās spēkā;
- vai līgums pēc tam nav izbeigts.
11. panta otrajā daļā paredzētais automātiskais līguma noslēgšanas mehānisms ir sasaistīts ar pirmajā daļā noteikto procedūru, tostarp prasību pievienot uzaicinājumam konkrētu līguma projektu. Ja aptauja nav rīkota, īpašniekiem nav nosūtīts uzaicinājums vai nav pievienots līguma projekts, nevar bez papildu juridiska pamatojuma vienkārši paziņot "jūs neko neizlēmāt, tāpēc līgums ir noslēgts" — nav pat skaidrs, kura projekta noteikumi būtu kļuvuši saistoši. Šādām mājām nepieciešams atsevišķs juridisks audits.
Ja māja NAV pārņemta — MK noteikumi Nr. 1013
MK noteikumi Nr. 1013 izdoti uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta piektās daļas pamata. Tie attiecas uz situāciju, kad pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (noteikumu izpratnē — "pārvaldnieka") starpniecību.
Noteikumu 2. punkts nosaka: tie piemērojami, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem mājas pārvaldīšanas tiesības un īpašnieki nav vienojušies par citu aprēķina kārtību. Tāpēc "mūsu mājai nav pārvaldnieka" juridiski vēl neko nepasaka — pirmais jautājums ir, vai pārvaldīšanas tiesības vispār ir pārņemtas.
Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši citu spēkā esošu lēmumu, sadzīves atkritumu maksu dzīvoklim aprēķina proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Ja neviena persona nav deklarēta, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu — nevis kā par nulli.
Tomēr arī nepārņemtā mājā kopība var pieņemt lēmumu, kas maina šo noklusējuma kritēriju un pakalpojuma sniegšanas kārtību — tātad tas nav absolūts, nemaināms princips.
Ja māja IR pārņemta — MK noteikumi Nr. 524
Ja mājas pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas, piemēro Dzīvokļa īpašuma likumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un uz tā 17.² panta ceturtās daļas pamata izdotos MK noteikumus Nr. 524. Sadzīves atkritumu maksājamo daļu īpašnieki var noteikt pēc viena no četriem kritērijiem:
| 4.1. | pēc dzīvokļu un citu atsevišķo īpašumu skaita |
| 4.2. | pēc kopīpašuma domājamās daļas apmēra |
| 4.3. | pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaita |
| 4.4. | pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita |
Atšķirībā no MK Nr. 1013 šeit nav normas "ja īpašnieki neko nav izlēmuši, automātiski piemēro 4.4." — kritēriju un metodiku nosaka paši dzīvojamās mājas īpašnieki.
Ja mājai piemēro MK Nr. 524, operators nevar vienkārši pats izvēlēties sev ērtāko no četriem kritērijiem — tam nepieciešams tiesisks pamats: iepriekš spēkā esošs kopības lēmums, uz spēkā esoša īpašnieku lēmuma balstīts līguma nosacījums, vai jauns kopības lēmums. Izmaiņas aprēķina kārtībā stājas spēkā, kad panākta vienošanās ar personu, kas aprēķina maksājamo daļu, un veikti attiecīgie līguma grozījumi.
Kopība pastāv neatkarīgi no pārvaldnieka
Dzīvokļu īpašnieku kopība rodas automātiski. Tā uzskatāma par izveidotu, kad ekspluatācijā nodota māja sadalīta dzīvokļu īpašumos un vismaz viens dzīvokļa īpašums ierakstīts zemesgrāmatā. Kopībā ietilpst visi attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Pārvaldnieku var neievēlēt, bet dzīvokļu īpašnieku kopību "neievēl" — tā pastāv uz likuma pamata. Kopš 2026. gada kopībai ir arī savs valsts reģistra identifikators; kopību reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.
Kurš slēdz atkritumu apsaimniekošanas līgumu
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.² pants nosaka: dzīvokļu īpašnieki pieņem lēmumu un pilnvaro vienu personu pakalpojuma līguma noslēgšanai. Šai personai nav obligāti jābūt pārvaldniekam. Pilnvarotā persona pakalpojuma līgumu slēdz visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.
Piemērs: mājai nav profesionāla pārvaldnieka, bet dzīvokļu īpašnieku kopība pilnvaro, teiksim, dzīvokļa Nr. 4 īpašnieku tikai līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noslēgšanai. Šī persona no tā nekļūst par mājas pārvaldnieku — tā ir kopības pilnvarotā persona konkrētā jautājumā, ko tieši paredz arī Dzīvokļa īpašuma likuma 15.² pants (kopības pārstāvība).
Var būt viens līgums par visu māju, bet katrs dzīvoklis maksā tieši operatoram. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.³ pants kā pamatprincipu nosaka dzīvojamās mājas īpašnieka tiešus norēķinus ar pakalpojuma sniedzēju. Tikai tad, ja īpašnieki pieņem attiecīgu lēmumu, maksājumu iekasēšanu var uzticēt pilnvarotai personai vai pārvaldniekam.
Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt iespēju veikt tiešos maksājumus. Tātad pilnvarotajai personai nav automātiski jāuzņemas visas mājas naudas aprite.
Kā kopība pieņem lēmumu
Dzīvokļa īpašuma likums paredz trīs pilnvērtīgus kopības lēmuma pieņemšanas veidus: kopsapulci, aptauju bez kopsapulces un visu īpašnieku savstarpēju vienošanos. Visiem šiem veidiem ir vienāds juridiskais spēks. Aptauju var organizēt arī viens dzīvokļa īpašnieks.
Pilnvarojuma došana ir kopības ekskluzīvā kompetencē, un šim jautājumam nav noteikts paaugstināts balsu slieksnis — piemēro vispārīgo principu: "par" jābalso īpašniekiem, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
Ja sākotnējā kopsapulce vai aptauja nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, var sasaukt atkārtotu kopsapulci (vai atkārtotu aptauju) ne vēlāk kā mēneša laikā. Atkārtotā sapulcē pietiek, ja pārstāvēti vairāk nekā viena trešdaļa visu dzīvokļu īpašumu; lēmums pieņemts, ja "par" balso vairāk nekā puse no atkārtotajā sapulcē pārstāvētajiem īpašumiem.
Svarīgi ierobežojums: atkārtotā sapulcē vai aptaujā drīkst izskatīt tikai tos jautājumus, kuru sākotnējai pieņemšanai pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu — augstāka sliekšņa jautājumus (piemēram, divu trešdaļu) šādi "vienkāršot" nedrīkst.
Ja kopība arī atkārtotā procesā nepieņem lēmumu, kas vajadzīgs pienācīgai mājas pārvaldīšanai vai likumā noteikta pienākuma izpildei, dzīvokļa īpašnieks var celt tiesā prasību, lai attiecīgais kopības lēmums tiktu atzīts par pieņemtu. Šis mehānisms Dzīvokļa īpašuma likumā spēkā no 2026. gada 29. maija.
Krāslavas SN 25.14. punkts — iespējama normu kolīzija
Krāslavas saistošo noteikumu 25.14. punkts paredz: ja daudzdzīvokļu mājai nav izvēlēts apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašnieki savstarpēji vienojas par atkritumu savākšanu, un paredzēts modelis, kurā viena persona noslēdz līgumu ar operatoru un veic visus maksājumus, bet pārējie īpašnieki norēķinās ar šo personu. Ja vienošanās nav panākta, līgumu slēdz attiecīgā īpašuma īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai īrnieks.
Šī viena punkta pirmā daļa — ka viena persona noslēdz līgumu — labi saskan ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.² pantu. Taču prasība, ka tā pati persona veic visus maksājumus operatoram, var nesaskanēt ar 17.³ pantā noteikto tiešo maksājumu sistēmu, kas paredz maksājumu starpniecību ieviest tikai ar īpašnieku lēmumu — nevis kā obligātu, pēc noklusējuma piemērojamu nosacījumu.
Praktiski tas nozīmē: pat ja mājai nav pārvaldnieka, dzīvokļu īpašnieki var vienoties par vienu personu, kas paraksta līgumu, taču paturēt tiesības uz tiešiem maksājumiem operatoram, ja nav pieņēmuši citu lēmumu par maksājumu starpniecību. Salīdzinājumam — jaunākie (2026. gada) Rīgas saistošie noteikumi šo jautājumu formulē skaidrāk, tieši nošķirot tiešos maksājumus no maksājumiem caur pilnvarotu personu.
Rīcības algoritms
- Noskaidrot, kas konkrētajā mājā uz tiesiska pamata veic pārvaldīšanas uzdevumu — tostarp, vai piemērojams Privatizācijas pabeigšanas likuma 11. pants un kāds bija 2025. gada kopsapulces vai aptaujas rezultāts (astoņi pārbaudāmie elementi iepriekš).
- Ja pārvaldīšanas uzdevums ir vai uz likuma pamata uzskatāms par uzdotu konkrētai personai, rīkoties saskaņā ar šo statusu — māja šādā gadījumā, visticamāk, vairs neietilpst SN 25.14. punkta "mājas bez apsaimniekotāja" kategorijā.
- Ja mājai patiešām nav ne pārvaldnieka, ne spēkā esoša pārvaldīšanas līguma, dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums un jāpilnvaro persona pakalpojuma līguma noslēgšanai visu īpašnieku vārdā.
- Tajā pašā lēmumā vēlams noteikt MK Nr. 524 4. punktā paredzēto izmaksu sadales kritēriju.
- Atsevišķi jānosaka norēķinu veids: katrs īpašnieks maksā operatoram tieši, vai maksājumi notiek caur pilnvarotu personu. Pilnvarotajai personai nav obligāti jākļūst par mājas pārvaldnieku.
Praktiskas situācijas par šo tēmu īsā jautājumu-atbilžu formātā skatiet jautājumu un atbilžu sadaļā. Vispārīgo Krāslavas novada regulējumu par daudzdzīvokļu mājām skatiet arī saistošo noteikumu III nodaļā.