Atkritumu maisi: kad drīkst izmantot, kad nedrīkst
"Konteiners nav paredzēts atkritumu kraušanai ap konteineru." Šī sadaļa skaidro atšķirību starp operatora trafarēto maisu un parastu, veikalā pirktu atkritumu maisu — un kāpēc šī atšķirība juridiski ir svarīga.
Kas ir trafarētais maiss
Trafarētais maiss ir sadzīves atkritumu apsaimniekošanas operatora nodrošināts speciāls maiss nešķirotu sadzīves atkritumu nodošanai. Tas nav jebkurš veikalā nopērkams melns, zils vai cita krāsojuma atkritumu maiss. Trafarētais maiss ir daļa no pašvaldības organizētās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, un tā izmantošanai jābūt saistītai ar līgumu ar pašvaldības izvēlēto operatoru.
Kad trafarēto maisu drīkst izmantot
- Papildu apjoms. Atkritumu nodošanai papildus klienta līgumā paredzētajam apjomam — proti, papildus tam, kas jau nododams konteinerā. Ja konteiners ir pilns, tajā nevajag mēģināt iespiest vēl vienu maisu — papildu atkritumi pieder trafarētajā maisā.
- Sezonāli īpašumi. Nekustamā īpašuma objektiem ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, kuru lietošanai ir sezonāls raksturs (vasarnīca, dārza māja, atpūtas māja).
- Apgrūtināta piekļuve. Vietās, kur objektīvi apgrūtināta konteinera izmantošana, nogādāšana līdz koplietošanas ceļam, savākšana vai iztukšošana.
Noteiktos gadījumos jā — noteikumi paredz nešķiroto sadzīves atkritumu savākšanu konteineros un/vai trafarētajos maisos. Konkrētais savākšanas veids jānosaka līgumā ar operatoru. Tomēr pilsētā vasarnīcas nosaukums vien nedod tiesības automātiski atteikties no konteinera — sezonālais maisu režīms paredzēts tikai objektiem ārpus pilsētu un ciemu teritorijām.
Nē. Maisa nopirkšana un maisa savākšana nav viens un tas pats. Noteikumi paredz, ka ARIS jāreģistrē trafarētā maisa savākšanas fakts — tāpēc pienākuma izpildi nevar pierādīt tikai ar to, ka maiss reiz nopirkts un nolikts pie mājas.
Ko trafarētajā maisā nedrīkst likt
| Atkritumu veids | Kāpēc nē |
|---|---|
| Būvgruži, flīzes, betons | Būvniecības atkritumi vācami atsevišķi neatkarīgi no daudzuma |
| Vecas mēbeles, matrači | Lielgabarīta atkritumi — atsevišķa apsaimniekošana |
| Akumulatori, baterijas | Sadzīvē radušies bīstamie atkritumi |
| Šķidrumi | Aizliegti nešķiroto atkritumu infrastruktūrā |
| Karsti pelni, kvēlojoši priekšmeti | Ugunsdrošības risks |
| Zāle, lapas, zari | Regulējums nav viennozīmīgs: 23.7. p. aizliedz dārzu atkritumus nešķiroto konteinerā, 25.10. p. paredz atsevišķu apsaimniekošanu — jāievēro operatora noteiktā dārza atkritumu kārtība |
Pamats: SN 5.7., 20.–22., 23.6.–23.7., 25.10. un 42. punkts.
Novietošana un savākšana
Izvešanas dienā trafarētais maiss jānovieto specializētajam transportlīdzeklim pieejamā vietā atbilstoši līgumam un operatora noteiktajai kārtībai — parasti piebraucamā ceļa vai ielas malā. To nedrīkst visu laiku turēt uz publiskas ietves, un to nevar patvaļīgi aiznest pie citas mājas konteinera.
Nē automātiski. Noteikumi aizliedz ievietot atkritumus konteineros un trafarētajos maisos, kas nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem vai par kuru apsaimniekošanu maksā citas personas — arī tad, ja tas ir kaimiņa atdots, nevis nozagts maiss. Nepieciešams saskaņojums ar operatoru.
Parastais maiss — kāpēc "nē"
Parasts, veikalā pirkts atkritumu maiss nav trafarētais maiss saistošo noteikumu izpratnē. Operatoram nav pienākuma savākt atkritumus, kas nolikti blakus konteineram, uz tā vāka, piesieti pie roktura vai piekārti sānos — izņemot gadījumu, kad tie ievietoti operatora trafarētajā maisā.
Tas, ka konteiners ir pilns, situāciju nemaina: papildu nešķirotie atkritumi nododami operatora trafarētajā maisā vai jāpasūta papildu pakalpojums atbilstoši līgumam — nevis jānoliek blakus parastā maisā.
Regulējuma nepilnības, ko vērts precizēt
Pašreizējais saistošo noteikumu 35. punkts ir neveiksmīgi formulēts: tas nosaka, ka operatoram nav pienākuma savākt blakus konteineram vai uz tā vāka novietotus atkritumus, izņemot trafarētajos maisos ievietotus. Normas burtiskais teksts tātad rada pamatu secinājumam, ka trafarētam maisam uz vāka ir izņēmums — tomēr atsevišķa skaidra norma, kas dotu tiesības novietot trafarēto maisu uz vāka, nav formulēta. Nav pamata apgalvot, ka tā ir nepārprotamas tiesības.
Tehniski tas arī nav vēlams: maiss uz vāka traucē atvērt un aizvērt konteineru, var traucēt mehanizētu iztukšošanu, var nokrist un rada neskaidrību, vai pats konteiners nav pārpildīts. Precīzāks risinājums būtu noteikumos paredzēt trafarētā maisa novietošanu tikai blakus konteineram vai citā ar operatoru saskaņotā vietā.
Spēkā esošais 19. punkts prasa, lai konteinera vāku pēc atkritumu ievietošanas būtu iespējams aizvērt, taču nenosaka objektīvu testu. Svarīga nianse: ja atkritumi traucē vāku pilnībā aizvērt, prasība nav izpildīta; ja vāku vienkārši kāds nav aizvēris, lai gan to var izdarīt, pašreizējā norma pati par sevi nenosaka, ka konteiners tādēļ ir pārpildīts. Valsts normatīvajos aktos universālas "pārpildīta konteinera" definīcijas nav, bet pašvaldībai AAL 8. panta deleģējuma ietvaros ir tiesības to noteikt saistošajos noteikumos.
Skaidrāks formulējums varētu būt: konteiners uzskatāms par pārpildītu, ja tajā ievietoto atkritumu dēļ vāks bez ārējas mehāniskas iedarbības nevar pilnībā atrasties ražotāja paredzētajā aizvērtajā stāvoklī, un atkritumus aizliegts novietot virs konteinera augšējās malas, uz vāka vai piestiprināt pie tā ārējām konstrukcijām.
Šis ir ieteikums iespējamiem noteikumu grozījumiem, nevis pašreiz spēkā esoša norma — pašreizējā redakcijā juridiski saistošs paliek vienkāršais "vāku būtu iespējams aizvērt" formulējums.
Praktiskas situācijas īsā jautājumu-atbilžu formātā skatiet jautājumu un atbilžu sadaļā. Vispārīgās prasības konteineriem un aizliegtajai rīcībai skatiet arī saistošo noteikumu III nodaļā.